Oskara Peipiņa Praktiskās dziedniecības autorskola
Oskars Peipiņš
 
 
 
 
 
 
 

Anglijas karalienes Elizabetes valdīšanas laikā bija posms, kad padomnieki sanāca kopā, lai lemtu par troņmantnieku. Karalienes jūtas netika ņemtas vērā, jo pār cilvēkiem valdīja manta un vara; viss, kas piederēja karalienei, bija kādam jāmanto. Padomnieki izvirzīja bezgala daudz noteikumu precinieka izvēlē. To pamatā bija aprēķins, vara, izdevīgums. Taču vieda lauku sieva atdeva zināšanas un pieredzi mazmeitai, jau no mazotnes ierādot Dieva sūtītos rakstus, zīmes, simbolus, kā arī dabas brīnumaino dziedniecību, lai viņa tās nestu tālāk tautā. Bez nosacījumiem savas zināšanas — gan iegūtās, gan mantotās — Latvijā un pasaulē pazīstamais un iemīlētais dziednieks Oskars Peipiņš nodod ikvienam, kurš iestājas viņa vadītajā Praktiskās dziedniecības autorskolā.

Ieva Ramane

Autorskolai ir 7 pakāpes, un katru no tām apgūst vienas nodarbības laikā (atkarībā no pakāpes nodarbības ilgst 4—7 stundas). Esmu saņēmusi atļauju piedalīties 3. pakāpes nodarbībās. Cilvēki nāk laikus, jo vēlas noskaņoties darbam. Kad aiz muguras pirmās divas pakāpes, nodarbību apmeklētāji ir sapratuši, ka jauniegūtā informācija ir priekšvēstnesis un fundaments darbam, pirmkārt, ar sevi pašu. Aplī sēdošie ir kā vienota komanda, viens papildina otru, katrs ir unikāls, bet tajā pašā laikā vienots ar pārējiem. Sākumā dalībnieki atklāj, kā katrs jūtas. Zālē valda brīva, nepiespiesta atmosfēra, daudz smaidu, prieka, gaismas. Kā nepriecāties, ja iepriekšdzirdētais un apgūtais strauji pagriež dzīvi vēlamā virzienā bez skalpeļa, tabletēm, nosacījumiem! Vārdiem nē, tā tas nav, tev nav taisnība šeit nav vietas. Pirms Oskars Peipiņš pievēršas 3. pakāpei, tiek pārrunāta iepriekšējā viela. Pirmajā pakāpē skolnieki mācās sevi iepazīt, otrajā — dziedināt. Ja izdodas izdziedināt sevi, tad likumsakarīgi rodas doma, ka var palīdzēt arī citiem, tikai jāatceras, ka viens no dziedniecības pamatlikumiem ir: Nepalīdzi, ja tev nelūdz! Autorskolas 3. pakāpes moto — Māksla būt veselam. Mākslu rada radošs cilvēks. Kāds par tādu piedzimst, cits mācās par tādu kļūt, taču vesels vēlas būt ikviens, ja vien pats sev nerada izdevību būt slimam. Dzīvē ir gadījumi, kad pacients pats sevi padara slimu, lai pievērstu piederīgo uzmanību, lai viņu žēlotu un aprūpētu. Šādu stāvokli cilvēku mudina ieņemt mīlestības trūkums. Arī dzērājam bieži vien ir izdevīgi tādam būt,— no viņa neko neprasa, jo ir skaidrs, ka viņš prasīto neizpildīs. Pseidoslimniekam jāsaprot, ka viņš pats atbild par sevi, par savu dzīvi, veselību un dzīvesveidu. Kaut arī tuvinieki grib palīdzēt un to arī dara, tomēr rezultātu nav un nebūs, ja cilvēks nemainīs savus uzskatus vai nelūgs palīdzību. 3. pakāpes nodarbībā apskata vairākas tēmas.

1. Autogēnā treniņa pamati.
(autos — pats, genos — cilme) Autogēnais treniņš ir iepriekš sastādīto programmu īstenošana, pievēršanās tam, kas dzimis pašā. Iemācoties AT, pāris minūtēs var rast atbildi uz radušos jautājumu, izmainīt attieksmi pret notiekošo, atcerēties aizmirsto, atrast primāro utt.

2. Meditācija.
Meditācija ir izmainīts apziņas stāvoklis pretstatā nomodam, apziņas un zemapziņas paplašināšanās uz prāta ietekmes sašaurināšanās rēķina, kā arī visdabiskākais cilvēka stāvoklis. Ikviens no mums meditē vismaz divas reizes dienā. Rītos — pirms pilnīgas pamošanās, vakaros — īsi pirms aizmigšanas. Miegā cilvēka smalkais es atstāj fizisko ķermeni un dodas astrālajā sfērā, kur atrodas viss, kas nepieciešams. Naktī cilvēks saņem gan informāciju, gan padomus, gan dziedināšanu. Rīts gudrāks par vakaru, skan no paaudzes paaudzē mantotais teiciens. Ļoti svarīgi, ar kādām domām cilvēks aiziet gulēt. Ja aizmieg, skatoties kārtējo grāvēju, tad visa nakts paies karojot. Rīts tādā gadījumā atnāks ar atbilstošām sajūtām — nogurumu, bezspēku. Sargeņģelis arī būs pamucis nost,— viņam šaušana un slepkavošana nepatīk. Arī skaļa mūzika un alkohols nav viņa līdzgaitnieki.
Ja gulēt aiziets pareizi, no rīta ieteicams uzkavēties pirmsnomoda stāvoklī un atcerēties, ko iepriekšējā nakts mums atklājusi. Meditēt nozīmē neko nenovērtēt, palaist laiku pašplūsmā. Oskars Peipiņš uzskata, ka dziedniecība bez meditācijas nav iespējama; pēc pirmā acu uzmetiena, meditācija ir
darīšana caur nedarīšanu, tomēr meditēt ir jāmācās, un to vislabāk darīt pieredzējuša skolotāja vadībā. Lūgšana, mantru skaitīšana vai dziedāšana
arī ir meditācija, tāpat deja un daudz kas cits. Pietiek koncentrēt uzmanību uz kādu priekšmetu 14 sekundes, lai iestātos meditatīvais stāvoklis. Mācoties meditēt, jāievēro nosacījumi, piemēram, nedrīkst meditēt, ja kaut kas stipri (kā nekad) sāp, ja vadāt automašīnu, kā arī alkohola reibumā.

3. Apziņas izmainītie stāvokļi.
Nomoda stāvoklis. Relaksācija. Transs. Katalepsija. Somnambulisms. Hipnoze. Tās ir tēmas, par kurām runā daudz un plaši. Vārdu transs daļa cilvēku saista ar kaut ko negatīvu. Biju kā transā, aizmirsu atslēgas, telefonu… Biju kā transā, gandrīz pakļuvu zem mašīnas… Daļa sabiedrības joprojām gan transu, gan hipnozi un visu ar to saistīto uztver negatīvi. Cilvēki baidās, ka, ieejot transa vai hipnozes stāvoklī, notiks kaut kas negatīvs, neatgriezenisks. Viņi maldās, jo tieši šajos stāvokļos cilvēks spēj atrisināt samilzušās problēmas, dzēst pagātnē iegūto negatīvo informāciju, kas traucē dzīvot, sevi dziedināt… Transu var uzskatīt par padziļinātu meditāciju, bet relaksāciju — par vieglu meditāciju. Mūsdienu cilvēkiem informācijas plūdos, steigā, ikdienas rūpēs ir bezgala svarīgi iemācīties pareizi izmainīt savu apziņu, tikties ar zemapziņu, bet joņojošo prātu uz brīdi nolikt pie vietas.

4. Valeoloģija.
Valeoloģija — zinātne par veselo cilvēku veselību. Viens no lielākajiem riska faktoriem, kā dēļ mūsu dzīve kļūst daudz problemātiskāka, protams, ir uzturs. Jebkuram sevi cienošam cilvēkam ir skaidrs, cik tas ir svarīgs, taču pamatīgas zināšanas ir tikai retajam. Tu esi tas, ko ēd — viens no Oskara Peipiņa trāpīgajiem izteikumiem. Ja uz čipsu pakas būtu rakstīts Sadeguši kartupeļi, pārkaisīti ar drupinātiem akmeņiem, mēs diez vai tos pirktu, kur nu vēl dotu bērniem. Krāsainie iepakojumi, reklāmas, neveselīgu un pat veselībai kaitīgu produktu novietojums labi pārredzamās vietās dara savu, roka pati sniedzas paņemt. Vai ir daudz veikalu, kur visredzamākajā un pieejamākajā vietā ir piens un maize? Goda vieta ierādīta alkoholam, cigaretēm, uzkodām — pirmās nepieciešamības precēm…. Vai esam padomājuši, ko jūt dzīvnieks pirms nokaušanas? Diendienā rādītā reklāma par buljona kubiciņu izdevīgumu mudina ielaist sevī agresiju, bailes, izmisumu. Tieši to koncentrētā veidā satur šie buljoni, bet mēs tos dodam slimniekam… Un cik daudz cilvēku zina, ka 4—6 kivi augļi spēj normalizēt ķermeņa temperatūru un likt saaukstēšanās procesam pazust kā nebijušam?

5. Pazīstamāko atveseļošanās sistēmu apskats.
Stāstot par dažādām atveseļošanās programmām, katrs klausītājs var iepazīt un pieņemt sev vēlamo, kā arī ieteikt saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām. K. Niši , P. Bregs, M. Gogulāna, S. Lazarevs, V. Vostokovs, G. Malahovs, P. Ivanovs — šo autoru ilggadīgā praksē un pieredzē izmantotās programmas Oskars Peipiņš meistarīgi apvienojis un atzinis par labām. Dziednieks saka,— vienalga, kas palīdz cilvēkam saglabāt vai atjaunot veselību, galvenais ir rezultāts.

6. Organisma attīrīšanas paņēmieni.
Daudz dzirdēts un lasīts, ka ķermenim vajadzīga attīrīšanās, un tā tas patiešām ir. It sevisķi tas nepieciešams pavasarī, kad ziemā uzkrāts daudz lieka. Pavasara attīrīšanos saista ar Jēzus Kristus atturēšanos no ēdiena 40 dienu laikā. Jēzus gavēja, bet tajā pašā laikā rada dvēselisku nepieciešamību un iespēju dalīties maizē ar citiem. Jēzus dalījās mīlestībā,— padomāsim par to!
Badošanās, diētas, sulu terapija, veģetārisms, atslodzes dienas, zaļbarības metode; par to pielietošanu, izdevīgumu, rezultātiem saistoši stāstīts šajā nodaļā.

7. Profilakse.
Kāpēc jāārstējas, ja var neslimot?— šī frāze skan bezgala optimistiski un priecīgi, bet manā un manu tuvinieku dzīvē tā ir realitāte. Kopš esmu saistīta ar Oskara Peipiņa vadīto dziedniecisko iestādi, kas sevī apvieno gan plaša profila dziedniekus un ārstus, gan ver durvis dažādu lekciju, skolu, kursu un semināru apmeklētājiem, uzdrošinos apgalvot, ka neviens no mums neesam dzēruši tabletes. Esam slimojuši, ir sāpējis, taču iegūtās zināšanas, pārliecība un dzīvesveids ļāvuši notiekošo skatīt kā īslaicīgi samazinātu veselību, nevis slimību, bet slimībai tad nav interesanti, tāpēc tā viegli un nemanāmi atkāpjas. Veselība jāstiprina un jāvairo. Praktiskās dziedniecības autorskolā, kur uzņem pilnīgi visus interesentus, šī devīze pacelta MĀKSLAS līmenī. Par to paldies Oskaram Peipiņam!